Par Latvijas tautas un dabas dzīvotspēju Latvijā!

Jaunumi

14.07.2020 13:04

I.Līdaka: Demogrāfiskā sprādziena gaidās (VIEDOKĻA RAKSTS)

Vakar satiku pagastveci XJāni, kurš apgarots apsēdās uz malkas kluča un atviegloti nopūtās – “Viss! Skolu problēma ilgtermiņā atrisināta! Visi veči nakšņo darba vietā, jo saprot, ka ar 500 eiro algu “uz rokas” nevarēs atļauties datoru un internetu pat jau esošajam zeperim Pēterītim, jaunajam Latvijas pilsonim, kurš līdz šim ļoti limitēti piekļuva mātes datoram, lai apstiprinātu savu esamību šai pasaulē caur Instagram, Facebook, TikTok u.c.”. Piebildu, ka, ja jau Covid-19 laikā varēja atļauties bērniem uz mājām piegādāt siltas pusdienas, lai jaunā nodokļu maksātāju paaudze kaut reizi dienā sātīgi paēd, tad tur taču atbrīvojušies apjomīgi līdzekļi katras mazturīgas ģimenes datornodrošinājumam. Kopš tās dienas XJānis ar mani nav runājis, jo, laikam taču, viņš ikdienas dzīvi Latvijas perifērijā redz citādāk, nekā kungi un dāmas Rīgā.

Bet nopietni raugoties uz ideju par vecāku pienākumu nodrošināt bērniem attālinātam mācību procesam atbilstošas viedierīces un interneta pieslēgumu, nepamet doma, ka idejas autori dzīvo citā, ideālā pasaulē, un ne visai apzinās lēmuma iespējamās sekas. Paldies Dievam, mani bērni jau apvainojās, ja viņus sauc par bērniem, bet mazbērnus man gribās, tāpēc izklāstīšu savus apsvērumus par (varbūt pret) šo potenciālo radikālo pavērsienu mācību procesa organizēšanā. 

1.Ja loģiski padomā – sen norit cīņa par to, no (līdz) kurai klasei nodrošināt brīvpusdienas skolās. Vai tas no vieglas dzīves? Tātad tiek pieņemts, ka ne visi vecāki SPĒJ nodrošināt bērnus ar pilnvērtīgu PĀRTIKU.  Vai ir pamats domāt, ka tie spēs bērnus nodrošināt ar datoru un apmaksāt interneta pieslēgumu? Ja jā, tad daudzi to būs spiesti darīt uz pārtikas un elementāra apģērba rēķina.

2.Daudz runā par sabiedrības noslāņošanos. Ja kvalitatīva, konkurētspējīga izglītība būs tieši saistīta ar iespēju nodrošināt bērnu ar atbilstošu datortehniku, noslāņošanās kļūs vēl izteiktāka, jo tai ģimenei, kas patiesi nespēs atļauties saviem 4 bērniem iegādāties un uzturēt attiecīgās ierīces, cerību, ka bērni būs konkurētspējīgi turpmākajā dzīvē, nebūs gandrīz nekādu. Balstot izglītības procesu uz dārgām tehnoloģijām, noslāņošanās būs neizbēgama!

3.Ja kāds sajūsmā vai ģībst par lielisko pieredzi Covid-19 laikā, kad nodarbības noritēja attālināti, atgādināšu, ka skola radīta ne tikai tāpēc, lai bērni iemācītos ķīmijas formulas, fizikas likumus un Valsts vēsturi, bet arī tāpēc, lai tie iegūtu “dzīves skolu”- spēju iedzīvoties kolektīvā un prasmi komunicēt. Gala beigās – lai iegūtu pieredzi publiski uzstāties un iepazīties ar meiteni (puisi).

4.Gana jaudīga obligātā viedierīce (dators) skolnieka skolas somā praktiski izslēdz iespēju kontrolēt bērna aktivitātes internetvidē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ne visi vecāki šai jomā ir gudrāki un prasmīgāki par bērniem. Un kā nokontrolēt, vai XPēterītis pilda mājas darbu, vai…

5.Bērniem raksturīgi vispaliekošo iespaidu gūt nevis no redzes un dzirdes, bet no taustes un pat smaržas. Ķīmijas un fizikas laboratorijas darbi… herbāriji botānikā… Pie tam, attieksme veidojas, sajūtot citu bērnu (skolnieku) attieksmi. 

6.Ir acīmredzama divkosība. Tiesībsargs vēl nesen cīnījās par to, ka Valstij jānodrošina skolēni ar grāmatām, jo tas iecerēts Satversmē, paredzot nodrošināt bezmaksas izglītību. Grāmatu pēc gada vismaz var pārdot nākošajam …Xklasniekam…

7.Analoģiski, kā mazturīgo (daudzbērnu) ģimeņu brīvpusdienu atbalstā, tā arī potenciālajā atbalstā viedierīču iegādei  ir savi riski. Laukos ( un ne tikai) ir pierasts rēķināt – maksā man 500 euro “uz papīra”, pārējo “uz rokas”… Citādi man mazturīgā statuss nesanāks… 3 bērnu ģimenei pašvaldības atbalsts mācību līdzekļu iegādei mazturīgām (daudzbērnu) ģimenēm var būt vēl lielāks motivātors optimizēt nodokļus…  

Rakstu un priecājos par to, ka man vairs nav bērnu… Nu, labi, nav bērnu, kuriem jāiet skolā… Un brīnos, ka mans bijušais kolēģis Imants Parādnieks klusē, jo pēc skolu digitalizācijas, par daudzbērnu ģimenes galvu varēs atļauties būt vien miljonāri, vai arī gaišreģi, kas sapratīs, ka ieplānotais kvalitatīvi var notikt tikai tad, ja VALSTS NODROŠINA SKOLĒNUS AR MĀCĪBU  LĪDZEKĻIEM. Un arī tad tas nebūs bez negatīvām sekām. Pretējā gadījumā – valsts ekonomika tiks sildīta ar ieņēmumiem no kontracepcijas līdzekļu pārdošanas.