Par Latvijas tautas un dabas dzīvotspēju Latvijā!

Jaunumi

05.11.2021 11:38

I.Līdaka: Ministri nesadarbojas, dzīvnieki cieš

Saruna ar zoologu, vides aktīvistu un politiķi Ingmāru Līdaku (Latvijas Zaļā partija)

No Baltkrievijas robežas nāk nepatīkamas ziņas - lai nepieļautu nekontrolētu Irākas un Sīrijas bēgļu ienākšanu Latvijas teritorijā, uz robežas ir uzstādīts pagaidu dzeloņdrāšu žogs. Taču tagad iet bojā meža dzīvnieki, kas sapinas drātīs.

Tas jau jebkurā vietā, kur ir žogi, mēdz notikt. Piemērs ir žogs šosejas vidū pie Berģiem, kuram dzīvnieki netiek pāri. Nereti mēdz būt gadījumi, ka dzīvnieks pieskrien pie žoga, samulst, metas atpakaļ un iet bojā zem automašīnas riteņiem.

Tā ar žogiem daždien ir Latvijā. Automaģistrāļu malās, kur būvēšana notikusi par Eiropas naudām, jābūt žogiem. Taču stabi ir sapuvuši, žogs sagāzies, un tās arī ir dzīvnieku lamatas. Jebkurš žogs, ja tiek uzbūvēts nesaprātīgi, ir lamatas dzīvniekiem.

Cik lielu kaitējumu žogs uz Baltkrievijas robežas nodara?

To droši vien var pateikt tikai robežsargi. Cik zinu, pierobežas zonā arī mediji netiek iekšā. Ir informācija, kas ir izskanējusi, par diviem aļņiem, kas gājuši bojā stieplēs. Cik tā ziņa ir patiesa, mēs pagaidām nezinām.

Oktobris un novembris ir laiks, kad aļņi un brieži ir aktīvi, kad ir bauru laiks. Jaunie aļņi un brieži meklē, vai kaut kur nav kāda nepieskatīta mātīte. Līdz ar to septembris, oktobris, novembris lielajiem pārnadžiem ir bīstamākais laiks.

Drīz Latvijā sāksies vērienīga dzelzceļa “Rail Baltica” būve. Kā tur tiks risināts dzīvnieku pārvietošanās jautājums?

“Rail Baltica” projekts ir ideāls - ik pa trim vai pieciem kilometriem ir paredzēts tunelis vai tilts pāri dzelzceļam.

Ir ļoti būtiski, lai neizolējas populācijas - lai dzīvnieki var kustēties, lai nav visu laiku “precības vienā ciemā”. Tas ģenētiski sugas ilgtspējai ir ļoti būtiski.

Starp citu, savulaik jau bija iecere būvēt uz Baltkrievijas robežas žogu, lai pasargātu Latvijas mežacūkas no cūku mēra. Taču šis arguments par to, lai nenotiek populāciju izolēšana, bija galvenais, kāpēc žoga būvēšanu tolaik neuzsāka, uzskatot, ka svarīga ir dzīvnieku ceļu saglabāšana un veselīgas populācijas uzturēšana.

Nav jau tik daudz runa par to, vai žogam uz robežas būt, bet par to, kādam žogam ir jābūt - pagaidu no dzeloņstieplēm vai kādam citam.

Un vai tad tiešām nav veidu, kā šo žogu padarīt dzīvniekiem atbaidošu? Ir taču neskaitāmas metodes - spuldzīšu virtenes, kas palaikam uzzibsnī, varbūt sudrabainas lentes, kas atstaro gaismu, un vēl citas. Vai no tā kaut kas ir mēģināts?

Vai iekšlietu ministre Marija Golubeva vai žoga uzstādītājs ir jautājis padomu speciālistiem?

Ir vēl problēma ar stikliem - uz tiltiem. Ja tie ir pārāk caurspīdīgi, putni tajos nositas.

Bet tur vismaz ir kaut kāda labā griba parādīta - tiek lietotas uzlīmes ar plēsīgo putnu attēliem, stikli tiek ietonēti.

Zooloģiskajā dārzā arī ir šāda problēma, un mēs lietojam visādus dekorus - līmplēves. To cilvēki dara, vismaz mēģina darīt. Bet ar Baltkrievijas robežas žogu, šķiet, neviens nav pat mēģinājis ko domāt un darīt.

Te atkal ir stāsts par sadarbību vai, precīzāk būtu teikt, par nesadarbību. Esmu pārliecināts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Vides pārvaldē var sastapt lieliskus ekspertus, kuri pateiks, kā vajag darīt. Taču Iekšlietu ministrijā neviens pat nav iedomājies viņiem pajautāt.

Avots: nra.lv