Par Latvijas tautas un dabas dzīvotspēju Latvijā!

Jaunumi

23.08.2011 00:00

Ineses Aizstrautas viedoklis par topošo Būvniecības likumu

Saeima š.g. 9. jūnijā pirmajā lasījumā apstiprināja jauna Būvniecības likuma projektu, un šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādā pie likuma sagatavošanas 2. lasījumam.

LZP biedrei, Saeimas deputātei I. Aizstrautai šajā jautājumā ir savs, pamatots un pieredzē balstīts viedoklis, tāpēc pagājušajā nedēļā viņa komisijai iesniedza priekšlikumus uz 14 lapaspusēm. Tieši pagājušonedēļ iznāca arī žurnāla „Būvinženieris” jaunais numurs, kurā publicēta saruna ar I. Aizstrauti par topošo likumu un darbu Saeimā. Piedāvājam iepazīties ar deputātes viedokli.

Mārīte Šperberga, "Būvinženieris"
Skaidrību un precīzus formulējumus

Inese Aizstrauta kopš 2011. gada 1. jūlija ir 10. Saeimas deputāte. Mēs sarunājamies dienu pirms tautas balsojuma par Saeimas atlaišanu, bet Inesei ir pagājušas tikai 22 dienas šajā amatā. Inese Aizstrauta no jaunievēlētā valsts prezidenta Andra Bērziņa „mantoja” viņa aizsāktos darbus, kā arī darbu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā. Inese ir LBS un LAS biedre, tāpēc labi pazīst „drēbi” būvniecībā un zina, kāpēc ir vērts Saeimā būt dažādu nozaru profesionāļiem.

Inese Aizstrauta atzīst, ka šis nelielais laika posms darbam Saeimā pirms ārkārtas vēlēšanām ir svētīgs. Ja viņa tiks ievēlēta nākamā Saeimā, tad uzsākt darbu būs viegli, jo nevajadzēs iesildīšanās periodu, kas parasti ir jaunajiem deputātiem. Viņa jau paguvusi iedziļināties likumprojektos un normatīvos, pie kuriem tika strādāts līdz Saeimas atlaišanai, un paspējusi tikties ar speciālistiem, kuri strādājuši pie likumu izstrādes.

- Ko teiksiet par Būvniecības likumprojektu, kurš pirmajā lasījumā jau pieņemts?

- Man gan liekas, ka šis tomēr nav īstais brīdis tik nozīmīgas nozares likumam. Atlaistas Saeimas deputāti laikā, kad viņi gatavosies jaunām vēlēšanām, negribēs un nespēs nopietni iedziļināties likuma būtībā. Pašreizējais Būvniecības likums joprojām ir labāks, nekā šobrīd sagatavotais pēcnācējs. Spēkā esošais likums katram būvniecības procesā iesaistītam dalībniekam dod reālu būvniecības procesa izpratni. Bet jaunais dokuments ir tikai kā vadlīnijas turpmākam darbam.

- Vai deputāti izprot Būvniecības likuma būtību?

- Izlasīju plenārsēdes stenogrammu, kurā runāja par Būvniecības likumprojektu. Un varu secināt, ka pret būvniecību ir kaut kāda īpatnēja attieksme. Katrs, kas kaut visniecīgākajā līmenī saskāries ar būvniecību vai pat tikai ar remontdarbiem, sevi uzskata par pietiekami profesionālu šajā nozarē un var dot padomus citiem un zina, kādam jābūt Būvniecība likumam. Zināmā mērā tas ir paradokss, jo piemēram, pret medicīnu mēs tā neizturamies un neriskējam izteikt priekšlikumus un pieņemt lēmumus pirms profesionālu ārstu uzklausīšanas.

Pirmkārt ir jāsaprot vārda „būvniecība” jēga, tas ir ļoti plašs profesiju kopums. Un visu profesiju kopdarbība arī nozīmē „būvniecība”. Tātad Būvniecības likumam ir jābūt tādam, kas aptver šo raibo profesiju spektru un norāda katra speciālista nozīmi kopējam mērķim. Lai to izprastu, vajadzīga pieredze. Un man šī pieredze ir.

- Vai tas nozīmē, ka bez pieredzes Saeimā nav ko darīt?

- Ideāli, ja Saeimā ir dažādu nozaru profesionāļi, arī dažādu vecumu ļaudis, jo Saeimai jālemj ļoti specifiski jautājumi, par kuriem dažkārt deputātiem var nebūt sava viedokļa un nostājas. Tieši tāpēc daži deputāti vispār neiedziļinās un balso kā partija vai frakcija lēmusi. Tāpēc ir vajadzīgi jaunieši, kas labi pārzina jauniešu lietas, ir vajadzīgi nozaru profesionāļi, kas nevis emocionāli runā, bet profesionāli argumentē, pamato konkrētā lēmuma nepieciešamību vai tieši otrādi absurdumu. Pašreiz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā komisijas locekļi uzklausa profesionāļus un neizsaka savus spriedumus pirms nav sapratuši lietas būtību. Tas attiecas arī uz Būvniecības likumprojektu.

- Kas ir būtiski, lai likumā būtu ierakstīts? Piemēram, termini?

- Protams, ar terminu izskaidrošanu jāsākas katram likumprojektam. Termini ir būtiski, lai būvniecības procesa dalībnieki saprot, kas ir kas, nevis, piemēram, nonākot līdz tiesvedībai, katrs runā par savu. Savulaik zem multifunkcionālas ēkas „pabāza” daudzdzīvokļu mājas, kas treknajos gados gāja uz „urrā”, bet tagad uzbūvētie nami stāv tukši. Tas bija tikai tāpēc, ka šim vārdam nebija konkrēts izskaidrojums. Tā vēl šodien veikli pasūtītāji un izpildītāji arī zem „vienkārša grāvja” paslēpj veselu kompleksu.

- Būvniecības likumprojektam profesionālās nevalstiskās organizācijas izteikušas priekšlikumus. Daļa to netiek pieņemti, bet likumprojekts tiek bīdīts tālāk. Kāpēc tāda steiga?

- Dažiem politiķiem Būvniecības likums, iespējams, interesē tāpēc, ka tas interesē viņu sabiedrotos (lasi - sponsorus). Protams, ka arī šajos apstākļos, kamēr ievēlēs jaunu Saeimu, līdzšinējai ir jāstrādā, un pilnīgi iespējams, ka arī šādos apstākļos notiks otrais lasījums. Bet uzskatu, ka steiga šī likuma pieņemšanai nav nepieciešama. Ja tas tiks darīts, tad jādomā - kam tas atkal ir izdevīgi? Būvniekiem vai politiķu sabiedrotajiem? Tāpēc svarīgi, kādus priekšlikumus iestrādāšanai likumā iesniegs deputāti. Protams, ka nekas nav mūžīgs, likumu var pieņemt un uzreiz rakstīt grozījumus. Ja 10. Saeima izstrādāto Būvniecības likumu pieņems šādā redakcijā, tad jābūt samērā garam pārejas posmam, jo citādi būvniecībā iestāsies haoss.

- Par deputātiem bieži vien saka - bija sakarīgs cilvēks, nokļuva Saeimā un samaitājās...

- Tā ir pārbaude ar varu un naudu. Esmu pārbaudīta un eksāmenus izturējusi būdama Jūrmalas domes priekšsēdētāja un deputāte. Taču neesmu nekāds buldozers, kas var sagraut jau spēcīgi izveidojušos sistēmu. Taču arī akmens dilst no pilieniem. Politiķis nekad nevar būt speciālists visos jautājumos, tāpēc viņam maksimāli jāuzklausa nozares profesionāļi. Un es visaugstāk vērtēju profesionāļus, viņu pieredzi un zināšanas.

- Bet ja profesionāļi nevar vienoties viena likuma ietvaros?

- Tieši tāpēc jārunā ne jau ar vienu vien profesionāli, bet vairākiem.

- Un pašai pieredze krāta...

- Pieredze uzkrāta ne tikai projektējot, bet, galvenokārt, diendienā izskatot desmitiem projektu kā Jūrmalas galvenajai arhitektei, kā Babītes novada un Salas pagasta Būvvaldes vadītājai. Tāpēc man saprotams, kuri ir vājie punkti likumdošanā, kurus mēģina izmantot negodprātīgi ļaudis, un kādas ir galvenās tendences,  kas ir kā vīrusi, kuri vairojas. Tāpēc likumā nevar pieļaut neskaidras lietas un neprecīzus formulējumus.

Katra nozare var tikai priecāties, ja Saeimā ir speciālists, kas var sekot līdzi procesam, kas redz spēles laukumu, jo būvniecība jau nesākas un nebeidzas tikai ar Būvniecības likumu. Tā ir saistīta gan ar daudzām Eiropas Savienības regulām, gan ar simtiem mūsu valsts likumu, piemēram, Administratīvā procesa likumu, Teritoriālās plānošanas likumu, ar budžetu un pat ar Krimināllikumu.

- Tagad atkal jāizlemj par ko balsot septembrī?

- Par profesionalitāti dažādās jomās, par prasmi redzēt stratēģiski, par cilvēkiem, kas pārbaudīti ar varu un naudu, par godprātību un nesavtību.