Par Latvijas tautas un dabas dzīvotspēju Latvijā!

Jaunumi

08.07.2011 00:00

Intervija ar Jāni Trupovnieku

Balvu vietājā laikraksta "Vaduguns" 6. jūnija izdevumā lasāma intervija ar LZP biedru un Balvu nodaļas vadītāju Jāni Trupovnieku par politiku, nākontes plāniem un to, kādi Balvi varētu izskatīties pēc 10 gadiem.

Pavisam drīz vēlētājiem būs iespēja izteikt savu attieksmi tautas nobalsošanā atlaist vai neatlaist Saeimu. Ik pa brīdim masu informācijas līdzekļos pavīd ziņas, ka veidojas jauni politiski spēki. Acīmredzot sarunas par iespējamiem kandidātiem, par kaut kādām rokādēm jau notiek, kaut gan mūsu pusē publiski par savu kandidēšanu Saeimas vēlēšanās paziņojis tikai bijušais Balvu novada vadītājs Jānis Trupovnieks.

Jūnijā bijušais tēvzemiešu kodols Balvu novada domē gandrīz 100% sāka domāt zaļi – nodibināja Latvijas Zaļās partijas (LZP) nodaļu. Sapulcē vienbalsīgi par partijas nodaļas vadītāju ievēlēja Jānis Trupovnieku, kā arī uzņēma 11 jaunus partijas biedrus: Kārli Cunski, Sarmīti Cunsku, Pēteri Kalniņu, Sandi Puku, Sandi Meieru, Voldemāru Meieru, Žaneti Mārtužu, Artūru Lukstu, Jāni Roginski, Ivetu Tiltiņu un Ēriku Apšenieku. LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars balveniešiem vēlēja stingri turēt un stiprināt savu pārliecību Zaļajā filozofijā gan ikdienas dzīvē, gan politiskajā sfērā. Ja zaļie neslēpj, ka iespējamajās Saeimas vēlēšanās startēs J.Trupovnieks, tad citu partiju pārstāvji pagaidām neatklāj kārtis, protams, ja tādas viņiem vispār ir.

Jānis Trupovnieks, kurš vienīgais atzinis, ka gatavs startēt Saeimas vēlēšanās, uzskata, ka to ceļu, kuru sācis iet, turpinās: „Kaut arī dzīvē iespējami dažādi pavērsieni, pagaidām neesmu gatavs sēdēt mājās, rokas klēpī salicis. Jūtu, ka man ir spēks, arī zināšanas, lai kalpotu sabiedrībai. Esot politikā, ieņemot dažādus vadošos amatus, vienmēr esmu domājis, kā palīdzēt cilvēkiem. Latvijas Zaļās partijas Balvu nodaļas kodols ir bijušie tēvzemieši. Kāpēc tie paši cilvēki? Nemēdzu mainīt ne draugus, ne domubiedrus. Vēl jo vairāk ja tie ir cilvēki, kurus cienu un kuriem uzticos. TB/LNNK rindās biju desmit gadus, skaists laiks, bet nevar jūsmot par bijušo un nemainīties laikam līdz, tādā veidā zaudējām identitāti un nesasniedzām rezultātus. Mēs visi dzīvē esam attīstības procesā, mācāmies dienu no dienas, viens no otra. Galvenais nezaudēt šo vēlmi mācīties, strādāt, izvirzīt un sasniegt kopīgus mērķus.”

Lēmumu startēt iespējamās Saeimas vēlēšanās viņš pamato ar to, ka jebkura mērķa sasniegšanai nepieciešama vēlme to sasniegt: „Man šāda vēlme ir! Ja iepriekšējās vēlēšanās piedalījos kā partijas bīdītājs jeb stūmējs, tad tagad strādāšu tā, lai arī turpmāk saņemtu cilvēku atbalstu un gūtu panākumus. Neesmu nodevis savus ideālus – mīlu savu valsti, latviešu valodu, kultūru un darīšu visu, lai valsts būtu ekonomiski neatkarīga un tās iedzīvotāji sociāli nodrošināti. Radikālisms, kā kreisais tā labējais šodienas apstākļos nes ļaunumu. Un kāds ir rezultāts? Nav normāli, ja pēdējos gados tūkstošiem cilvēku ne savas gribas spiesti pamet valsti  ar mērķi sameklēt darbu un nodrošināt izdzīvošanu saviem bērniem. Šajos gados zaudējam gandrīz vairāk cilvēku, nekā otrajā pasaules karā.  Uzskatu, ka kļūstot par Zaļās partijas biedru un kopā ar šo organizāciju, izvirzītie mērķi būs sasniedzami reālāk. Pēc būtības esmu darītājs nevis runātājs.

Jautāts, kā viņš pēc pāris mēnešiem vērtē varas maiņu Balvos, J. Trupovnieks, pieļāva, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri politiskos procesus neizprot: „Ne velti reizēm saka, ka politika ir netīra. Piedodiet, politiku rada un veido cilvēki. Tas, ka notiek varas maiņa, ir tikai normāls politisks process, taču, lai katrs sev pavaicā, kādā veidā to dara, ar kādām metodēm? Cik tas ir ētiski un kulturāli? Nešaubos, ka 10.februāra sēdē tie deputāti, kuri parakstīja papīru par manu atlaišanu, nejutās pārliecināti zem kādiem vārdiem un teikumiem parakstās. Acīmredzot bija kāds spiediens. Dīvainākais, ka kolēģi par iespējamajām problēmām nemaz nerunāja. Kāpēc nevarēja apsēsties pie galda un visu atklāti pārrunāt? Pieņemot šo lēmumu viņi balstījās tikai un vienīgi uz vienpusēju informāciju. Nekad neesmu baidījies runāt par nepatīkamām lietām, par problēmām, meklēt risinājumus, nemelot par reālo situāciju, tomēr šādas sarunas nebija. Tas liecina par politisko nihilismu vai arī atklāti nepaustu varaskāri. Vienmēr analizēju, kāpēc notiek tā, kā notiek. Acīm redzot ir bijis par daudz paļāvības un uzticēšanās kolēģiem, cerības, ka maināmies uz labāko. Atceroties 2001., 2004., 2005.gadu, vislielākais prieks ir par to, ka balvenieši kļuva lepni par savu pilsētu, īsti savas dzimtās vietas patrioti, domes kolektīvs kā viena molekula.” Tāds mērķis man bija arī novadā.

Tincināts, kā vērtē faktu, ka viņa vadības laikā daudzi speciālisti aizgāja prom no darba pašvaldībā, J.Trupovnieks paskaidroja, ka šis jautājums jātraktē citādāk un domā, ka pietrūka kopīgs redzējums par darbu, vienotības un konsekvences starp vietniekiem un izpilddirektori „ Nerunāsim aplinkus. Ja gribat dzirdēt par Vili Žogotu, tad jāatzīst, ka viņš ir spēcīgs speciālists ar pietiekošu darba pieredzi. Tāds nebija tikai viņš - arī Inese Paidere, ja par projektētājiem runā. Kadru mainība varbūt arī bija pašsaprotama. Novads veidojās kā jauna komanda, kad saplūda kopā pilsēta un pagasti. Cilvēkiem bija jāsastrādājas vienam ar otru, daudzi bija pieraduši pie citādāka darba stila, pienākumiem un atbildības, darba specifika un prasības mainījās.  Tā bija gan Ineses, gan Viļa izvēle iet citu ceļu.  Kāds  varbūt saredzēja, ka  ir iespējama  labāka komanda, saprotamāka finanšu disciplīnas ievērošana, šeit runāju par bijušo rajona speciālisti Dainu Tutiņu, kas darbu Balvu novadā nomainīja pret darbu Rugāju novadā. Cik nācās strādāt kopā, varu teikt - cilvēks profesionāls, darbīgs, zinošs. Domāju ir vērts pavaicāt pašiem darbiniekiem par savu izvēli, varbūt atklāsies kas pavisam pārsteidzošs. Nav nekādas simpātijas vai antipātijas pret vienu vai otru cilvēku, bet prasības par profesionālu un kvalitatīvu pienākumu izpildi gan ir nemainīgas. Šobrīd novadā tiek izsludināti konkursi uz vakantām darbavietām, uz kuriem šie cilvēki nepiesakās. Tātad jautājums joprojām paliek atklāts, tā lielā ļaunuma sakne tā arī nav izskausta un kadru staigāšana joprojām turpinās. Cilvēkresursu vadībai, tai skaitā personālvadībai un darba organizācijai  jebkurā iestādē būtu jāpiešķir daudz nozīmīgāka vieta. Darbiniekiem ir jābūt iestādes patriotiem un lojāliem pret darba devēju, un nedrīkst būt tā kā piemēram šobrīd atklājas, ka, kāds pusotru gadu ir atļāvies slinkot un varbūt pat kaitēt kopējam darba rezultātam, jo, lūk, vadība nav patikusi.  Starp citu, tikko par šīm tēmām aizstāvēju maģistra darbu, stāsta J.Trupovnieks.

Ierasts, ka Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība Saeimas vēlēšanās startē kopā. Teorētiski iespējams, ka Andris Kazinovskis un Jānis Trupovnieks varētu būt vienā sarakstā?

Solīda konkurence nebaida. Lai gan pieredzējis to jau esmu. Protams, jārunā atklāti gan par mērķiem un vai aiz tiem neslēpjas tikai personīgais savtīgums, gan par kandidātiem u.t.t. Par to vēl pāragri spriest. Man nav kauns par to, kas ir darīts.

Ir daļa vēlētāju, kuri uzskata, ka tautas nobalsošana un iespējamās Saeimas vēlēšanas neko nemainīs tā saucamajā politiskajā virtuvē

Savlaicīgi valstī nav veiktas strukturālās reformas, dzīvojam nopietnas ekonomiskās krīzes apstākļos, apdraudēta pensiju saņemšana nākotnē. Ir nobriedusi „revolucionārā” situācija, kad apakšas vairs negrib dzīvot pa vecam, bet augšas nevar dzīvot pa vecam. Gribam  atzīt to vai nē, bet tāda ir reālā aina. Kāds būs tas ceļš, lai valsts ekonomika augtu laikā? Jādara , kas tāds, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, apmierinot viņu vajadzības un ilgtspējīgi ceļot viņu labklājību.  Tauta nav gatava ilgāk dzīvot neziņā un tam apliecinājums, ka absolūtais vairākums (75%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem, kuriem ir Latvijas Republikas pilsonība, referendumā balsos par Saeimas atlaišanu. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru veiktie pētījumi. Kur tad vēl tālāk??? Esošajiem un nākamajiem politiķiem tas ir jāņem vērā un politiskās virtuves ēdienkarte vienkārši būs jāmaina. Jāatceras, ka latvieši nav tikai dziedātāju tauta, bet  čakli un pacietīgi darba darītāji , kā arī vajadzības spiesti prot par sevi pastāvēt. Krīzi pārvarēsim - mainot cilvēku rīcības motivāciju un darba tikumus.


Kas jādara?
Ir ļoti labas programmas – gan Lauku atbalsta dienestā, gan nodarbinātības aģentūrā, gan LIAA. Rūpīgi jāpaskatās, kādos virzienos un, kādi projekti tiek atbalstīti. Nedrīkst skriet pakaļ jebkurai naudas pelnīšanas iespējai, darbam ir jābūt ar jēgu. Galvenais, lai pieaugtu darba  ražīgums un uzņēmēji spētu atrast vietu eksporta tirgos. Un tas jau būs pamats labklājīgai nākotnei. Ja runā par cilvēkiem, kuri dzīvo uz zemēm – tad jāatbalsta kā lielās saimniecības, lai tās ražotu vairāk gatavās produkcijas, tā ari jābūt ir nopietnai naturālo saimniecību atbalsta politikai. Tādā veidā panāktu, ka cilvēki nepamestu savas mājas un nepārdotu savu zemi sveštautiešiem. Latvijas lauki būtu apdzīvoti un tiktu saglabāta lauku kultūrvide, kas ir pamats tūrisma biznesa attīstībai. Un nenoliedzami, ka autoceļu stāvoklis visā valstī ir vienkārši krimināls. Ceļu infrastruktūra ir viens no noteicošajiem faktoriem investīciju piesaistei konkrētam novadam vai reģionam.

Kādi būs Balvi pēc 10 gadiem?
Balvu nākotni saistu ar jau 2010. gadā novada  izstrādātajiem un iesniegtajiem pārrobežu sadarbības projektiem, ar aktīvu tranzīta plūsmu un pašu uzņēmēju drošāku uzdrīkstēšanos darīt daudzas neprātīgas lietas. Mūsu galvenie resursi ir zeme, mežs un purvi. Jādara viss, lai izmantojot šos resursus ražotu produkciju ar augstu pievienoto vērtību.
Balvi kā mazpilsēta ir ļoti labi attīstīti, bet ar to, ka mums būs labas ielas, labi kultūras pasākumi, laba sociālā un veselības aprūpē, šķiet, nepietiks. Esmu vienmēr uzsvēris, ka Balvu Valsts ģimnāzijai jābūt vadošai skolai ne tikai Balvu novadā un bijušajā rajonā. Ģimnāzijā jāstrādā vistalantīgākajiem skolotājiem, vislabākajam vadītājam , uz tiesībām mācīties būtu jābūt garai pretendentu rindai. Domāju, ģimnāzijas kolektīvs to spēs. Laba izglītība mūsu bērniem, tā ir nākotne kā valstij, tā mūsu novadam. Tātad arī izglītības iespējām jābūt visplašākajām.

Līdzšinējais skolas direktors Viktors Šļuncevs vadīs biznesa centru...
Viktors kā ģimnāzijas direktors ir paveicis daudz laba – iegūts arī Valsts ģimnāzijas statuss. Pagājušā gada nogalē, Viktors bija apņēmības pilns turpināt iesākto. Kas pa šo laiku mainījies, vai šī viņa izvēle ir brīvprātīga, to rādīs laiks. Katrā gadījumā, spert šādu soli bija jābūt vīra dūšai. Tagad jāuzdod jautājums – kurš būs nākamais ģimnāzijas direktors.

Pamatojoties uz Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011.gada 28.maija rīkojumu  Nr.2 "Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu", izsludināta tautas nobalsošanu par 10.Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošana šajā jautājumā notiks sestdien, 2011.gada 23.jūlijā.
Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu „Vai Jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu?”. Iespējamie atbilžu varianti tautas nobalsošanas zīmē būs „par” vai „pret”.
Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlētāja pasē izdarīs atzīmi par dalību tautas nobalsošanā.