Par Latvijas tautas un dabas dzīvotspēju Latvijā!

Jaunumi

04.06.2020 06:05

LZP: Skanstes dārziņos Rīgā šobrīd visi darbi jāaptur

“Rīgas domei, veicot teritorijas attīrīšanu bijušo Skanstes mazdārziņu teritorijā, šobrīd visi ar būvniecību saistītie darbi jāpārtrauc vismaz līdz 1.jūlijam. Zaļās rekreācijas zonas izveide ir saprotama un atbalstāma iniciatīva Skanstes apkaimē, kas attīstās par nozīmīgu dzīvojamo un darījumu centru. Labiekārtots parks ir vajadzīgs, bet nedrīkst to darīt par putnu un citu dzīvnieku mazuļu dzīvības cenu”, norāda Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs.

Dabas pētnieks Ingmārs Līdaka (LZP) uzskata, ka: “Dabas aizsardzības noteikumi meža jaunaudžu kopšanai nosaka, ka jaunaudžu kopšana aizliegta laika posmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam (aizsargājamajās teritorijās – līdz 31. jūlijam). Pamatojums – zemsedzē un pamežā (1-2 m. augstā augājā) šajā laikā ligzdo daudzu sugu putni. Apsekojot bijušo dārziņu teritoriju, man tā ļoti atgādināja krietni sazēlušu jaunaudzi... Tātad, balstoties loģikā, pēc 30. jūnija būvniekam risks kļūt par dabas postītāju ievērojami samazinās, jo vairumam putnu sugu mazuļi jau ligzdas pametuši un veiksmīgi var paglābties no zāģa vai buldozera. Tas, protams, nenozīmē, ka 1. jūlijā teritorijā no ligzdām ne miņas – ir atkārtotas un novēlotas perēšanas gadījumi, taču ieguvums (jauns parks) tad, iespējams, būtu samērojams ar zaudējumiem (dažu procentu putnu bojāeju, kas, salīdzinot ar atbirumu migrāciju laikā ir nenozīmīgs)”.

LZP ieskatā, lai Skanstē topošā parka izveide gaitā mazinātu ietekmi uz putniem un citiem šajā teritorijā dzīvojošajiem dzīvniekiem, jebkādi darbi teritorijā būtu uzsākami ne ātrāk kā 1.jūlijā, kad vairums putnu jau izligzdojuši. Ņemot vērā to, ka dārziņu teritorijā un tai piegulošajā apkaimē konstatētas apdraudēto putnu sugas (grieze, lauka piekūns u.c.), saudzēšanas periodu būtu jāpagarina vēl par mēnesi. Arī pēc minētajiem datumiem, visi teritorijas atbrīvošanas darbi būtu veicami saudzīgi – manuāli nojaucot graustus, žogus, savācot lokāli izveidotās izgāztuves, nevis iesaistot darbos mehanizēto, smago tehniku. Savvaļas dzīvnieki jānogādā dabā, mājdzīvnieki dzīvnieku patversmēs, jānolīgst kvalificēts dabas eksperts, kurš būtu klāt visā teritorijas atbrīvošanas posmā un jāsniedz informācija sabiedrībai.

“Jau pavisam tuvā laikā mājas strazdi, zīlītes un zvirbuļi ligzdas jau būs pametuši, bet nav pieļaujama darbība ar ogulājiem, krūmiem un garu zāli vai augstiem lakstaugiem aizaugušās teritorijās kas piemērotas dažādu sugu vēlāk ligzdojošo ķauķu, lakstīgalu u.c. sīkputnu ligzdošanai. Pieņemu, ka iespējams ar Dabas aizsardzības pārvaldi panākt vienošanos par atļaujas saņemšanu nemedījamo sugu dzīvnieku ieguvei (un pārvietošanai), kas ļautu katru teritorijā atrasto ezi legāli noķert un izlaist tā dzīvei piemērotā vietā (lauku viensētu (vislabāk – pamestu) tuvumā, vecos, aizaugušos parkos un ezermalās u.c.). Ja ēku demontāžas rezultātā atrasta ežu mātes miga, kurā mātei līdzās mazuļi, kuri vēl nevar sekot mātei, var darbus pārtraukt, situāciju vidē iespēju robežās atjaunot un teritoriju norobežot vismaz uz 2 nedēļām”, darbu veikšanas iespējamo kārtību ieskicē I.Līdaka.