Par Latvijas tautas un dabas dzīvotspēju Latvijā!

Jaunumi

17.03.2020 14:23

Saeimas opozīcija iesniedz priekšlikums COVID-19 epidēmijas efekta mazināšanai uz Latvijas tautsaimniecību

Saeimas deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), pie frakcijām nepiederošie deputāti un no partijas “Saskaņa” izstrādājuši un iesnieguši priekšlikumus kompleksai un operatīvai rīcībai vīrusa COVID-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pasākumu plānu negatīvās ietekmes uz tautsaimniecību mazināšanai, tai skaitā nodarbināto aizsardzībai, kuri esošajā situācijā ir palikuši bez iztikas līdzekļiem.

 “Šis ir laiks, kad ikvienam valsts atbalsta instrumentam ir izšķiroša nozīme. Mūsu priekšlikumi ir konstruktīvi, un tie jāievieš ciešā sadarbībā ar valdību. Pie pašreizējiem vīrusa izplatības tempiem Latvijā mūsu ierosinātie pasākumi būs efektīvi, bet, ja izplatība turpināsies ilgstoši, būs jānāk ar plānu B, kurš paredzēs būtisku solidaritāti visiem, valstij pārejot absolūtā krīzes režīmā,” norāda ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Lielā mērā no izšķiršanās par rīcību tautsaimniecības atbalstam ir atkarīgs, vai COVID-19 efekts būs dramatisks un ilgstošs vai arī to varēs īsākā laikā pārvarēt, atsākoties ekonomiskajai aktivitātei valstī.

Saeimas deputāti uzskata, ka pašreizējā brīdī ir kritiski svarīgi palēnināt vīrusa izplatīšanās tempu, īpaši gados vecāku cilvēku vidū, saglabāt ekonomisko kapacitāti, īpaši skartajās nozarēs, radīt un ieviest jaunus attālināta darba un mācību modeļus, nepieļaut atlaisto darbinieku nonākšanu trūkumā, nespējot apgādāt sevi un savu ģimeni.

Deputāti aicina valdību būt gatavai aizņemties tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams, lai pārvarētu krīzi ar minimāliem zaudējumiem cilvēku dzīvībām un tautsaimniecībai. Ne mazāk svarīgi ir izveidot īpaši skarto, nozaru un uzņēmumu sarakstu, lai uz šiem uzņēmumiem attiecinātu īpašus atbalsta instrumentus. Priekšlikumi paredz, ka valsts atbalsts ir terminēts uz vienu gadu un piešķirams uz trīs mēnešu periodu, pēc ikkatriem trim mēnešiem atkārtoti izvērtējot atbalsta apmēru un nepieciešamību.

Īpaši skarto nozaru uzņēmumiem varētu piemērot divu veidu atbalstu: minimālo atbalstu uzņēmuma funkcionēšanai ar mazāku darbinieku skaitu, kā arī konservācijas atbalstu, kurš nodrošinātu uzņēmuma dīkstāvi un tā ekonomiskās kapacitātes saglabāšanu līdz krīzes beigām. Minimālais atbalsts varētu būt, piemēram, nodokļu brīvdienas, kredīta pamatsummas maksājumu brīvdienas, atbalsts atlaistajiem darbiniekiem.

Deputāti piedāvājuši arī virkni citu pasākumu, kurus būtu nepieciešams piemērot ārkārtas situācijas laikā ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību: atļaut attālinātu kapitālsabiedrību dalībnieku sapulču, kā arī biedrību un nodibinājumu biedru kopsapulču organizēšanu, pārcelt biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību atskaišu sniegšanas termiņu par 2019.gadu, sagatavot Eiropas Komisijai priekšlikumus par centralizētu uzņēmēju atbalsta plānu un rosināt atlikt tuvāko direktīvu ieviešanas termiņus, lai šobrīd izvairītos no papildu administratīvā sloga, aizvērt azartspēļu zāles, nodrošināt repatriācijas avioreisus uz valsts rēķina tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir palikuši ārzemēs, iekšlietu ministram (sadarbībā ar ekonomikas ministru) izveidot “ekonomiskā marodierisma” apkarošanas vienību ar mērķi novērst tādas fizisku un juridisku personu darbības, kas uzskatāmas par pandēmijas izmantošanu mantkārīgos nolūkos, ar tiesībām noteikt sodus un veikt citas nepieciešamās represīvās darbības.