Dienvidkurzeme man nozīmē daudz vairāk nekā vienu pagastu – tā ir visa mūsu kopējā mājvieta. Katrs ciems, katra ģimene, katrs bērns un seniors veido šo novadu. Un viņiem visiem pienākas ne tikai izdzīvošana, bet iespēja dzīvot ar pašcieņu, drošībā un godā.
Mana pārliecība ir skaidra – mēs varam un mums vajag radīt novadu, kurā visi jūtas vienlīdz svarīgi, jo bez pagastiem nebūs novada.
Attīstībai jābūt sabalansētai visa novada ietvaros, nevis vienvirziena- novada centram.
Šobrīd pārāk bieži attīstības fokuss ir koncentrēts tikai vienā centrā. Mazajiem pagastiem pietrūkst uzmanības, kaut arī tie ir tikpat būtiska novada daļa. Sakārtoti ceļi, sabiedriskās telpas, kultūras dzīve – tas viss ir nepieciešams arī ārpus centra. To redzu pati kopā ar kolēģiem braukājot un tiekoties ar novada iedzīvotājiem. Mums katrā pagastā cilvēki saka, ka jūtas aizmirsti un tā nedrīkst būt.
Lēmumiem jāaug no cilvēkiem, ne no papīriem.
Pašvaldība ir tautas kalps, nevis norobežots aparāts. Tās uzdevums – klausīties, sadarboties, reaģēt. Nevis tikai spriest aiz aizvērtām durvīm, bet runāt ar cilvēkiem aci pret aci. Un to ļoti gausi dara jebšu drīzāk nedara esošie domes deputāti. Tas nav adresēts konkrētai partijai, bet visiem deputātiem vienlaikus
Atbalstam jābūt reālam, ne deklarētam.
Ģimenes, bērni, jaunieši, krīzes situācijās nonākušie – viņiem jāzina, ka viņi nav vieni. Gadiem ilgi esmu palīdzējusi tiem, kam tas nepieciešams, un zinu: līdzcietība ir jāatspoguļojas arī budžeta lēmumos. Atšķirībā no dažiem šī brīža domniekiem esmu jau vairāk kā 15 gadus brīvprātīgi atbalstījusi krīzes situācijās cilvēkus, palīdzot mazināt krīzes apstākļus. Un tas ir bijis vēl ļoti ilgus gadus pirms kļuvu politiski aktīva. Manis dibinātā biedrība Bērnu draugi sniedz palīdzību ģimenēm, īpaši vientuļajiem vecākiem un bērniem, kas nonākuši krīzes apstākļos. Tā organizē labdarības akcijas un nodrošina pārtikas paku izdalīšanu ģimenēm ar maziem bērniem, piemēram, Nīkrāces pagastā, Kuldīgas novadā sadarbībā ar Ziedot.lv tika nodrošināta bezmaksas pārtika bērniem līdz divu gadu vecumam. Esmu darbojusies visas Latvijas ietvaros, ne tikai Kurzemes.
Novadam jākļūst par vietu, kur gribas dzīvot – ne aizbraukt.
Cilvēkiem jāredz jēga palikt. To dod vide, iespējas un pārliecība, ka viņi šeit ir gaidīti un vajadzīgi.
Es nestāvu malā un vien tikai reizi četros gados parādos publiski. Sabiedrībai esmu blakus ikdienā – ar darbiem, atbalstu un uzticību strādājot brīvprātīgi un atbalstot ģimenes, jo ģimenes un bērni ir mūsu visu pamatvērtība. Vismaz tam tā būtu jābūt. Mēs varam būvēt Dienvidkurzemi, kurā cilvēks ir svarīgāks par birokrātiju.
Manas prioritātes un apņemšanās, esot domē:
1. Iestāties par vienlīdzīgu attīstību visos pagastos
Es jau šobrīd iestājos un esot domē iestāšos arī turpmāk par to, lai pašvaldības resursi tiktu godīgi un sabalansēti sadalīti, nevis koncentrēti tikai administratīvajā centrā. Katram novada pagastam jāsaņem pienācīga uzmanība – gan infrastruktūrā, gan kultūrā, gan sociālajos pakalpojumos.
2. Stiprināt sociālo atbalstu ģimenēm, bērniem un senioriem
Pamatojoties uz savu pieredzi labdarības un krīzes palīdzības jomā (piemēram, caur biedrību BērnuDraugi), es
3. Nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību un caurspīdīgumu lēmumu pieņemšanā
Es uzskatu, ka iedzīvotāju balss ir ne tikai jāuzklausa, bet jāiekļauj lēmumu tapšanā. Es iestāšos par sabiedriskajām apspriedēm, atklātu budžeta plānošanu un to, ka cilvēkiem ir jāzina – kur aiziet katrs cents. Jo tā ir mūsu visu nodokļu nauda.
4. Atbalstīt vietējās iniciatīvas un kopienas
Es vēlos stiprināt kopienu pašorganizēšanos, atbalstīt biedrības, brīvprātīgos un jauniešu projektus, kas rada dzīvību mazajos ciemos un iedod vietējām kopienām balsi.
5. Panākt, lai Dienvidkurzeme kļūst par vietu, kur cilvēki grib palikt
Mans mērķis – mazināt aizbraukšanu no novada, radot vidi, kurā cilvēki jūtas vajadzīgi, atbalstīti un iesaistīti. Tas nozīmē arī atbalstu uzņēmējdarbībai, sabiedriskajai infrastruktūrai un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Man nav sveša sabiedrības sāpe – es esmu tajā dzīvojusi un strādājusi. Domē vēlos panākt, lai pašvaldība beidz būt slēgta sistēma un kļūst par dzīvotspējīgu, atklātu, cilvēkiem draudzīgu pārvaldību.
To panāksim tikai tad, ja rīkosimies kopā – ar cieņu, atklātību un patiesu vēlmi mainīt.
Iveta Ziemele
Sabiedriski aktīva Bārtas pagasta iedzīvotāja ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi darbā sabiedrības labā.
