Foto: Artis Vītols, Valsts robežsardze
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums būtiski paātrinās Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, ļaujot rīkoties ātrāk un ar mazāku birokrātisko slogu.
Tas radīs iespēju efektīvi īstenot valsts aizsardzībai nepieciešamus risinājumus – šķēršļu izbūvi, prettanku grāvju izveidi un citus militāras nozīmes objektus, kas stiprinās mūsu valsts drošību no pirmā robežas metra.
Raimonds Bergmanis, LZP valdes loceklis, uzsver: “Mūsu mērķis ir skaidrs – Latvijai jābūt aizsargātai no pirmā centimetra, lai nekad neatkārtotos 1940. gada traģiskie notikumi. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums ļaus pierobežas zemēm piešķirt nacionālo interešu statusu un ievērojami atvieglos šķēršļu būvniecības procesu. Žogs ir izbūvēts, taču priekšā vēl ir darbs pie infrastruktūras pilnveides un citiem militāriem pasākumiem, lai mūsu robeža kļūtu patiesi droša.”
Savukārt Edgars Tavars, LZP priekšsēdētājs, norāda: “Austrumu robežas stiprināšana ir Iekšlietu ministrijas un visas valsts galvenā prioritāte. Mēs esam uzsvēruši – robežžogam jābūt pabeigtam līdz gada beigām, jo kavēšanās apdraud valsts drošību. Šobrīd vissvarīgākie ir konkrēti darbi, nevis procedūras – birokrātija ir jāsamazina līdz minimumam, lai aizsardzības mērķi tiktu sasniegti. Vienlaikus mums jāaizsargā arī savas vērtības un sabiedrība no “krievu pasaules” ietekmes, stiprinot robežu gan fiziski, gan garīgi.”
Likums attieksies uz Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadiem, aptverot vairāk nekā 2000 hektāru plašu teritoriju Latgalē un Vidzemē. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma pieņemšana ir nozīmīgs solis Latvijas drošības stiprināšanā.
